Vīķe-Freiberga atsauc savu kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir atsaukusi savu kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam, informēja Valsts prezidenta preses dienests. Prezidente šādu lēmumu pieņēmusi, konsultējoties ar Igaunijas un Lietuvas valstu vadītājiem un valdībām, kuras kopīgi ar Latviju bija izvirzīja viņas kandidatūru augstajam amatam.

Līdz ar savas kandidatūras atsaukšanu Vīķe-Freiberga ir izteikusi pateicību visiem, kas atbalstīja viņu un "tos principus, uz kuriem tika balstīta prezidentes kandidatūra ANO ģenerālsekretāra amatam".

Īpaši prezidente pateicas Igaunijai un Lietuvai par šo valstu izrādīto lielo uzticību. Tāpat Vīķe-Freiberga izteikusi pateicību visām ANO Drošības padomē pārstāvētajām valstīm, kas atbalstīja viņas kandidatūru divos neoficiālajos balsojumos, kā arī Austrumu un Centrāleiropas valstu vadītājiem, kuri aizvadītā mēneša laikā atbalstīja viņas kandidatūru ANO Ģenerālās asamblejas debatēs.

Vīķe-Freiberga arī izsaka pateicību "visiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, īpaši organizācijām, kas aizstāv dzimumu līdztiesību, par to sniegto patieso iedrošinājumu".

Ar savu kandidatūru Latvijas prezidente izvirzīja priekšplānā jautājumus, kuriem nav tikusi veltīta plaša uzmanība iepriekšējās ANO ģenerālsekretāra vēlēšanās, tādejādi veicinot plašāku diskusiju par kandidātu izvēli, kas balstītos galvenokārt uz viņu kvalifikāciju, nevis ierobežojošiem reģionāliem vai dzimuma kritērijiem, teikts Prezidenta preses dienesta izplatītajā paziņojumā.

Vīķe-Freiberga arī uzskata, ka viņas izvirzīšana akcentēja arī to, ka ģenerālsekretāra amatu nekad nav ieņēmusi sieviete, kā arī to, ka ANO augstākajā līmenī nekad nav tikusi pārstāvēta Austrumeiropas valstu grupa. Prezidente esot uzskatījusi par savu morālu pienākumu piedāvāt reālu alternatīvu, izvirzot kandidatūru, kas ANO ienestu gan Austrumeiropas, gan sievietes skatījumu.

Kandidējot uz šo amatu, prezidente arī uzsvērusi nepieciešamību pēc lielākas demokrātijas, atklātības un pārskatāmības ģenerālsekretāra izvēles procesā.

Politiķe esot pārliecināta, ka šajā augstajā amatā "reiz galu galā izdosies ievēlēt šim amatam piemērotas kandidatūras, kas pārstāvētu pusi cilvēces vai arī vienu no visdinamiskākajiem reģioniem pasaulē".

Latvijas prezidente ir izteikusi gandarījumu par to, ka viņas kandidatūra esot izraisījusi plašu atsaucību akadēmiskajās un nevalstiskajās aprindās, kā arī masu saziņas līdzekļos, kas varot veicināt debates par ANO reformu.

Latvijas prezidente pieļāvusi, ka ANO Drošības padomes ceturtais indikatīvais balsojums par kandidātiem uz ģenerālsekretāra amatu, kas notika 2.oktobrī, norāda uz gaidāmo oficiālā balsojuma iznākumu.

Latvijas prezidente pauž gatavību sniegt visu iespējamo atbalstu un sadarbosies ar nākamo ANO ģenerālsekretāru, uzsverot, ka ir ārkārtīgi svarīgi panākt visu ANO dalībvalstu atbalstu tālejošām ANO reformām, kuras ir nenovēršami nepieciešamas, lai šo pasaules organizāciju pielāgotu 21.gadsimta izaicinājumiem.

Kā ziņots, 2.oktobrī notikušajā ANO Drošības padomes neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru mazinājās atbalsts Latvijas prezidentei, tomēr arī šajā kārtā viņa saņēma trešo lielāko pozitīvo balsu skaitu. Latvijas prezidente balsojumā saņēma sešas balsis "neatbalstu", no kurām divas bija no pastāvīgajām dalībvalstīm, kas viņu faktiski izslēdza no augstā amata pretendentu loka.

ANO Drošības padomes ceturtajā neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru tāpat kā iepriekšējos trijos balsojumos visvairāk balsu saņēma Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, kas saņēma 14 balsis "atbalstu" un vienu balsi "nav viedokļa".

Tā kā Dienvidkorejas pārstāvis nesaņēma noraidošu vērtējumu ne no vienas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts un bija atbalstītākais kandidāts arī iepriekšējos balsojumos, tad eksperti uzskata, ka viņš jau faktiski ir nodrošinājis atbalstu, lai kļūtu par nākamo ANO vadītāju, kas šos pienākumus pārņems no Kofi Annana.

Otrajā vietā ierindojās Indijas pārstāvis Šaši Tarūrs, kas saņēma - 10 balsis "atbalstu", trīs "neatbalstu", tostarp vienu veto no kādas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts, un divas "nav viedokļa", līdz ar to faktiski izstājoties no sacensības.

"Esmu nosūtījis apsveikumu Dienvidkorejas ārlietu ministram Banam Kimūnam, izsakot prieku par balsojuma rezultātiem," žurnālistiem sacījis Tarūrs, "ir skaidrs, ka viņš būs nākamais ANO vadītājs."

"No šīsdienas balsojuma ir visai skaidrs, ka Drošības padome ANO vadītāja amatam ieteiks Dienvidkorejas ārlietu ministru," atzinis arī Ķīnas pārstāvis ANO.

Īsi pēc tam arī Jordānijas vēstnieks ANO, princis Zeids Raads Zeids al Huseins atsauca savu kandidatūru uz ANO ģenerālsekretāra amatu, jo neformālais balsojums skaidri lika saprast, ka šo posteni iegūs Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns.

Nākamā mēneša laikā ANO Drošības padome rīkos oficiālu balsojumu kandidāta izvirzīšanai apstiprināšanai ANO Ģenerālajā asamblejā. Visticamāk, balsojums notiks 9.oktobrī.

Ģenerālai asamblejai, kurā ietilpst 192 ANO dalībvalstis, tiks izvirzīts kandidāts, kas saņēmis visvairāk balsu un nevienu "sarkano kartiņu". Ģenerālā Asambleja parasti ir apstiprinājusi Drošības padomes izvirzīto kandidātu.

Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans amatā stājās 1997.gada 1.janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beigsies šī gada decembrī, bet Latvijas prezidentes pilnvaras - 2007.gada vasarā.

Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kurš pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim.

Uz ANO vadītāja amatu kandidēja arī Taizemes premjerministra vietnieks Suriakiarts Satiratai un Afganistānas bijušais finanšu ministrs Ašrafs Gani.

Astoto ANO ģenerālsekretāru apstiprinās 192 nācijas pārstāvošā ANO Ģenerālā Asambleja pēc 15 valstu Drošības padomes ieteikuma, ko plānots iesniegt līdz oktobra beigām.

ANO ģenerālsekretāra kandidātu būtībā izraudzīsies ANO Drošības padome, kurā piecām pastāvīgajām dalībvalstīm - Lielbritānijai, Ķīnai, Francijai, Krievijai un ASV - ir veto tiesības un līdz ar to izšķirošā loma šī lēmuma pieņemšanā.

Turklāt veto tiesības baudošās valstis nekad nav vilcinājušās izmantot šīs pilnvaras ANO ģenerālsekretāra izvēlē.

Āzijas pārstāvis nav ieņēmis ANO ģenerālsekretāra amatu kopš birmieša U Tanta, kas ANO vadīja no 1961. līdz 1971.gadam. ANO nekad nav vadījis pārstāvis no Ziemeļamerikas, Austrumeiropas un Okeānijas.

Lielākā daļa ANO ģenerālsekretāru ir bijuši kompromisa kandidāti no ne pārāk ietekmīgām valstīm un pasaulē maz pazīstami. Kaut arī šim amatam bieži izvirzīti pasaulē slaveni politiķi, viņi vienmēr tikuši noraidīti kā kādam nepieņemami.